Šī diena vēsturē
- 1736. gadā dzimis tvaika dzinēja izgudrotājs Džeimss Vats.
- 1809. gadā dzimis amerikāņu rakstnieks Edgars Alans Po.
- 1907. gadā amerikāņu žurnālā «Variety» publicēta pirmā kinorecenzija.
- 1939. gadā amerikānis Ernests Hauens uzstāda rekordu vistas noplūkšanā — šis darbiņš viņam prasa tikai 4,4 sekundes. Starp citu, šis rekords nav pārspēts vēl šobaltdien.
- 1943. gadā dzimusi dziedātāja Dženisa Džoplina.
- 1967. gadā vācietis Karls Tauhs sastāda pasaulē īsāko testamentu. Tajā teikts: «Visu — manai sievai.»
- 1980. gadā dzimis F-1 pilots Džensons Batons.
- 1990. gadā Vašingtonas mērs Merions Berijs zaudē amatu pēc tam, kad ar slēptās kameras palīdzību tiek pieķerts narkotiku lietošanā.
Informācija no Vikipēdijas
Notikumi
[[Attēls:Neon.JPG|150px|[[Neons|Neona]] reklamas izkārtne|thumb]]
- 1649. — Kvebekā tika izpildīts pirmais nāves sods Kanādā (sodīta 16 gadīga meitene par zagšanu).
- 1806. — Lielbritānija okupē Labās Cerības ragu.
- 1825. — Ezra Dagete patentē konservu bundžu ēdienu glabāšanai.
- 1883. — Ņūdžersijā pirmo reizi Tomass Edisons iedarbināja elektriskā apgaismojuma sistēmu.
- 1915:
- 1937. — Hovards Hjūzs uzstādīja jaunu rekordu, nolidojot no Losandželosas līdz Ņujorkai 7 stundās, 28 minūtēs, 25 sekundēs.
- 1938. — ASV uzņēmums "General Motors" pirmais pasaulē uzsāk dīzeļa dzinēju sērijveida ražošanu.
- 1939. — Ernests Hauzens no Viskonsīnas (ASV) uzstādīja joprojām nepārspētu pasaules rekordu vistu plūkāšanā — 4,4 sekundes.
- 1947. — netālu no Atēnām, Grieķijā, kuģa avārijā noslīka 392 cilvēki.
- 1963. — pirmā grupas "Beatles" uzstāšanās televīzijā.
- 1967. — Vācijā Karijs Tauhs uzraksta pašu īsāko testamentu vēsturē: "Visu — manai sievai".
- 1978. — izlaists pēdējais "Volkswagen Käfer".
- 1983. — Apple Inc izlaida personālo datoru Apple Lisa, kuram bija grafiskā lietotāja saskarne un datorpele.
- 1997. — Jasirs Arafats atgriezās Hebronā pēc 30 gadiem, atzīmējot Izraēlas kontrolētā Rietumkrasta pārņemšanu palestīniešu pārvaldībā.
- 2001. — Beļģijā atļauta marihuānas lietošana un glabāšana.
- 2002. — beidzās Sjerraleones pilsoņu karš.
- 2006.:
- Telavivā, Izraēlā teroristu rīkotā bumbas sprādzienā gāja bojā pats spridzinātājs, bet 20 cilvēki ievainoti;
- palaista NASA zonde Plutona izpētei.
- 2009. — Atrisināts gāzes konflikts starp Krieviju un Ukrainu. Tagad līdz 2010. gadam Ukrainai būs par gāzi jāmaksā 360 dolāri par 1000 m<sup>3</sup>, kas ir par 20% mazāk nekā tirgus cena.
Dzimuši
[[Attēls:Javier Pérez de Cuéllar.JPG|thumb|150px|right|[[Havjērs Peress]] (dz. 1920)<br />5. ANO ģenerālsekretārs]]
- 1736. — Džeimss Vats (''James Watt''), skotu izgudrotājs un inženieris (miris 1819)
- 1798. — Ogists Konts (''Auguste Comte''), franču filozofs (miris 1857)
- 1809. — Edgars Alans Po (''Edgar Allan Poe''), ASV rakstnieks (miris 1849)
- 1813. — Henrijs Besemers (''Henry Bessemer''), angļu izgudrotājs (miris 1898.)
- 1839. — Pols Sezans (''Paul Cézanne''),franču gleznotājs (miris 1906)
- 1850. — Ernests Vīgners, latviešu diriģents, komponists (miris 1933)
- 1868. — Gustavs Meirinks (''Gustav Meyrink''), Austrijas rakstnieks (miris 1932)
- 1876. (j.s., pēc v.s. 6. janvāris) — Jānis Pommers, Latvijas pareizticīgās baznīcas arhibīskaps (miris 1934)
- 1920. — Havjērs Peress (''Javier Pérez de Cuéllar Guerra''), Peru diplomāts, 5. ANO ģenerālsekretārs
- 1922. — Rasma Grīsle, latviešu valodniece
- 1931. — Alnis Zaķis, latviešu mūziķis (miris 2012)
- 1946. — Dollija Partone (''Dolly Rebecca Parton''), ASV dziedātāja, kinoaktrise
- 1955. — Saimons Retls (''Simon Rattle''), angļu diriģents
- 1965. — Aigars Grauba, latviešu mūziķis, kinorežisors
- 1971. — Šons Veiens (''Shawn Wayans''), ASV aktieris, režisors, producents un scenāriju autors
- 1976.:
- 1980.:
- 1983.:
- 1988. — Aleksandrs Cauņa, latviešu futbolists
Miruši
Svētku un piemiņas dienas
Šīs lapas arhīvs top.
