Šodien iemesls atzīmēt, jo šajā dienā...

Šī diena vēsturē

1628. gadā reliģiozais fanātiķis Feltons nogalina Bekingemas hercogu, kurš gatavo karagājienu pret Franciju. Šī epizode aprakstīta arī Aleksandra Dimā romānā «Trīs musketieri».
1913. gadā Kopenhāgenā atklāts viens no šīs pilsētas simboliem — skulptūra «Mazā nāriņa».
1935. gadā Maskavas Kremļa torņos parādās sarkanās rubīna zvaigznes.
1939. gadā noslēgts Ribentropa–Molotova pakts, kas izraisīja Otro pasaules karu un vairākkārtēju Latvijas okupāciju.
1960. gadā Ekvatoriālajā Gvinejā noķerta pasaules lielākā varde — tā svēra 3,3 kilogramus.
1986. gadā angliete Silvija Breta kļūst par vecāko sievieti, kas lēkusi ar izpletni. Viņai tobrīd bija 80 gadu.
1989. gadā, pieminot Ribentropa–Molotova paktu, Baltijas valstīs tiek rīkota akcija «Baltijas ceļš».
1992. gadā mirusi ilggadējā «Marlboro» reklāmas «seja» — «kovbojs» Veins Maklarens. Nāves iemesls — plaušu vēzis.

1770. — angļu kapteinis Džeimss Kuks pasludināja Austrāliju par Anglijas īpašumu.
1839. — Apvienotā Karaliste ieņēma Honkongu, gatavojoties karam pret Ķīnu.
1866.:
- beidzās Austrijas—Prūsijas karš; Venēcija atdota Itālijai.
- Beidza pastāvēt Vācijas Konfederācija.
1914. — Pirmais pasaules karš: Japāna pieteica karu Vācijai un sāka bombardēt Cindao Ķīnā.
1939. — Otrais pasaules karš: starp Vāciju un PSRS noslēgts neuzbrukšanas līgums (Molotova—Ribentropa pakts), kura slepenajos protokolos bija vienošanās par Austrumeiropas sadalīšanu ietekmes sfērās.
1966. — Lunar Orbiter 1 uzņēma pirmos Zemes attēlus no Mēness orbītas.
1977. — Laosā notika valsts apvērsums.
1984. — Jeļenai Bonnerei (disidenta fiziķa Andreja Saharova sievai) tika piespriesti pieci gadi izsūtījumā.
1986. — Spānijas pilsētā Madridē beidzās piektais Pasaules ūdenssporta čempionāts.
1989. — aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, izveidojot Baltijas ceļu.
1991. — Japānas pilsētā Tokijā sākās trešais Pasaules čempionāts vieglatlētikā.
1990. — Armēnija deklarēja neatkarību no PSRS.
2003. — Francijas pilsētā Sendenī sākās devītais Pasaules čempionāts vieglatlētikā.
2009. — Vācijas pilsētā Berlīnē beidzās divpadsmitais Pasaules čempionāts vieglatlētikā.
2010. — Francijas pilsētā Parīzē sākās astoņpadsmitais Pasaules badmintona čempionāts.

1740. (j.s., pēc v.s. 12. augusts) — Ivans VI (''Иван VI''), Krievijas imperators (miris 1764.)
1741. - Žans Fransuā de Laperūzs (''Jean François de Galaup, comte de La Pérouse''), franču jūrasbraucējs (miris visticamāk 1788.)
1754. — Luijs XVI (''Louis XVI''), Francijas karalis (miris 1793.)
1769. — Žoržs Kivjē (''Georges Cuvier''), franču dabaspētnieks (miris 1832.)
1868. — Vilhelms Rozenieks, latviešu luterāņu mācītājs (miris 1941.)
1879. — Hermanis Albats, latviešu jurists, diplomāts, profesors, politiķis (miris 1942.)
1887. (j.s., pēc v.s. 11. augusts) — Frīdrihs Canders (''Friedrich Zander'', ''Фридрих Артурович Цандер''), baltvācu izcelsmes zinātnieks un izgudrotājs (miris 1933.)
1912. — Džīns Kellijs (''Gene Kelly''), ASV aktieris, dejotājs, dziedātājs, režisors, producents, horeogrāfs (miris 1996.)
1921. — Kenets Erovs (''Kenneth Arrow''), ASV ekonomists
1948. — Jurijs Jehanurovs (''Юрій Іванович Єхануров''), Ukrainas politiķis
1956. — Deivids Volfs (''David Wolf''), ASV kosmonauts
1967. — Dominiks Antonelli (''Dominic A. Antonelli''), ASV kosmonauts
1971. — Aphex Twin (Ričards Deivids Džeimss), britu elektroniskās mūzikas autors un izpildītājs
1978. — Kobe Braients (''Kobe Bean Bryant''), ASV basketbolists

1305. — Viljams Volless (''William Wallace''), skotu bruņinieks (dzimis ap 1270. gadu)
1628. — Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bekingems (''George Villiers, 1st Duke of Buckingham''), angļu augstmanis (dzimis 1592.)
1944. — Abdulmedžids II (''Abdülmecit''), Osmaņu impērijas valdnieks un kalifs (dzimis 1868.)
1972. — Balis Dvarjons (''Balys Dvarionas''), lietuviešu komponists (dzimis 1904.)
2003. — Hansjohems Autrums (''Hansjochem Autrum''), vācu zoologs (dzimis 1907.)